Arī diviem cilvēkiem ar vienādu kopējo IQ var būt atšķirīgas stiprās puses. Vienam labi padodas izlasīt garu tekstu un apkopot domas, bet otram — īsā laikā salīdzināt lielu informācijas daudzumu. Šo atšķirību parāda kognitīvais profils.
Kognitīvais profils parāda kopējā IQ sastāvu
Kopējais IQ ir skaitlis, kas apkopo vairākiem kognitīviem uzdevumiem kopīgo vispārējo līmeni. Kognitīvais profils parāda, kāda spēju kombinācija veido šo līmeni.
Testos aplūkotās jomas atšķiras, bet tipiski tās ir šādas spējas:
- Verbālā izpratne — izmantot vārdu nozīmi un iegūtās zināšanas.
- Spriešana — saskatīt sakarības un likumsakarības pirmoreiz redzētā uzdevumā.
- Vizuāli telpiskā apstrāde — prātā strādāt ar formām, pozīcijām un izvietojumu.
- Darba atmiņa — īslaicīgi saglabāt informāciju un vienlaikus to izmantot.
- Informācijas apstrādes ātrums — ātri un precīzi turpināt salīdzināšanu, meklēšanu un pārrakstīšanu.
WAIS-IV japāņu izdevumā fluīdā spriešana un vizuāli telpiskā apstrāde neveido atsevišķus galvenos indeksus — ar abām saistītie uzdevumi ir iekļauti perceptuālajā spriešanā. Atsevišķu testu indeksi sīkāk skaidroti rakstā WAIS indeksi, bet piecu spēju saistība — rakstā CHC teorija.
Kognitīvajā profilā nodala līmeni salīdzinājumā ar sava vecuma grupu un relatīvi augstākas un zemākas spējas viena cilvēka profilā. Piemēram, informācijas apstrādes ātrums var pārsniegt sava vecuma grupas vidējo, bet, ja verbālā izpratne un spriešana ir vēl augstākā līmenī, šī cilvēka profilā informācijas apstrādes ātrums ir relatīvi zemāka joma.
Tātad cilvēka profilā zemākā spēja ne vienmēr ir zemāka par vispārējās populācijas līmeni. Arī pie vienāda kopējā IQ cilvēkam, kura spēju līmeņi ir līdzīgi, un cilvēkam ar lielu starpību starp augstākām un zemākām spējām atšķirsies uzdevumi, kuros savas spējas izmantot ir vieglāk.
Spēju atšķirības izpaužas darba, sarunu un mācību posmos
Ikdienā ir noderīgāk aplūkot ne tikai profesijas nosaukumu, bet arī konkrētās darbības, ko šis darbs ietver.
Cilvēks ar augstu verbālās izpratnes līmeni un relatīvi zemāku informācijas apstrādes ātrumu var ātri saprast pārskata mērķi un noteikt galvenos jautājumus un secinājumus. Taču skaitļu un citātu meklēšana un ievadīšana, formatējuma saskaņošana un pārbaude pirms iesniegšanas prasa arvien vairāk laika. Lēna ir nevis saprašana — meklēšana, ievadīšana un pārbaude koncentrējas darba otrajā daļā, kur saprastais jāpārvērš gatavā rezultātā.
Cilvēks ar augstu spriešanas vai vizuāli telpiskās apstrādes līmeni un relatīvi zemāku darba atmiņas līmeni var atrast struktūru un risinājumu, ja nosacījumi ir izkārtoti uz papīra. Taču, paturot tikai prātā vairākus mutiski saņemtus nosacījumus vai aprēķinu starprezultātus, darbs biežāk apstājas. Arī mācībās kļūdaina atbilde var rasties nevis jēdziena sarežģītības, bet rēķināšanas galvā vai vairāku nosacījumu saglabāšanas dēļ.
Vienu un to pašu darbību secību vienam cilvēkam ir vieglāk saprast, izlasot aprakstu, bet otram — ieraugot sakarības diagrammā. Šī relatīvā atšķirība aplūkota rakstā Verbālo un neverbālo spēju pārsvars.
Kur rodas grūtības: izpratnē, saglabāšanā, lēmumā vai izteikšanā
Lai spēju atšķirības saistītu ar ikdienu, BrainTypeIQ nodala grūtības izpratnes, saglabāšanas, lēmuma pieņemšanas un izteikšanas posmos. Arī vienai un tai pašai sajūtai „nespēju izsekot sapulcei” apstāšanās vieta var būt atšķirīga.
| Posms | Kas patiesībā notiek | Ko mainīt situācijā |
|---|---|---|
| Izpratne | Nepazīstamu terminu vai neskaidru pieņēmumu dēļ teikto neizdodas saprast | Darba kārtību, terminus un materiālus nosūtīt iepriekš |
| Saglabāšana | Klausoties nākamo runātāju, pazūd iepriekšējais jautājums vai apspriestā doma | Būtiskāko un neatrisinātos jautājumus saglabāt kopīgās piezīmēs |
| Lēmuma pieņemšana | Saturs ir saprotams, bet nevar izlemt, vai piekrist, iebilst vai uzdot jautājumu | Iepriekš norādīt lēmuma kritērijus vai izvēles iespējas |
| Izteikšana | Pēc sapulces domu varētu uzrakstīt, bet uz vietas saruna virzās tālāk, pirms izdodas to izteikt vārdos | Sagatavot sakāmā galvenās domas un papildināt tās čatā vai rakstiski pēc sapulces |
Ar vispārīgu „sapulces man sagādā grūtības” nepietiek, lai izvēlētos, ko mainīt. Kognitīvais profils palīdz sašaurināt iespējamo posmu loku, kuros koncentrējas slodze, un pēc tam pārbaudīt, kas notiek reālajā situācijā. Pievienojoties laika ierobežojumam, pārtraukumiem vai paralēlām darbībām, arī vienam cilvēkam slodze var koncentrēties citā posmā.
Stiprās spējas palīdz izveidot risinājumus grūtākajiem darba posmiem
Kognitīvais profils kļūst praktiski noderīgs, ja stiprās spējas izmanto, lai izveidotu skaidru darba kārtību posmos, kas sagādā grūtības.
Ja verbālā izpratne ir stipra, bet salīdzināšana un datu ievadīšana prasa laiku, var iepriekš vārdos noteikt klasifikācijas kritērijus, pabeigšanas nosacījumus un standarta formulējumus un saglabāt tos kā ievades variantus vai veidnes. Tad augstā verbālā izpratne nav jāizmanto no jauna katra atsevišķa gadījuma izvērtēšanai. Situācijās, kurās vajadzīgs ātrums, atliek tikai izvēlēties un ievadīt.
Ja spriešana vai vizuāli telpiskā apstrāde ir stipra, bet vairāku nosacījumu saglabāšana rada grūtības, secību un savstarpējās atkarības var attēlot diagrammā vai procesa shēmā, bet starprezultātus un pašreizējo posmu pierakstīt uz papīra. Tā var izmantot spēju atrast struktūru un vienlaikus samazināt domāšanai vajadzīgās informācijas daudzumu, kas jāsaglabā tikai prātā.
Vajadzīgās prasmes praktizē tieši tādā veidā, kā tās būs jāizmanto, bet saglabāšanas un salīdzināšanas slodzi samazina ar piezīmēm, pārbaudes sarakstiem, veidnēm un darba sadalīšanu posmos. Šī pieeja ir tiešāk saistīta ar reālajiem uzdevumiem nekā cerība visu atrisināt, vienādi trenējot katru zemāko jomu.
BrainTypeIQ pēc deviņu apakštestu rezultātiem ļauj apskatīt kopējo IQ un piecu jomu kognitīvo profilu. Pēc rezultātu saņemšanas BrainTypeIQ pārskata lasīšanas ceļvedis palīdz jomu atšķirības saistīt ar darba un mācību posmiem.