WAIS rezultātos FSIQ parāda kopējo spēju līmeni, bet četru indeksu profils — apstākļus, kuros spējas izmantot ir vieglāk, un apstākļus, kuros rodas lielāka slodze.
Apakštesti un novērojumi testa laikā palīdz konkretizēt šo atšķirību iemeslus. WAIS rezultātu interpretācijas centrā ir rezultātu atšķirību saistīšana ar apstākļiem, kuros mainās sniegums darbā, mācībās un sarunās.
FSIQ parāda kopējo līmeni
FSIQ jeb pilnas skalas IQ ir kopējais rezultāts, kas apvieno vairākas kognitīvās jomas. Skalā ar vidējo vērtību 100 un standartnovirzi 15 tas parāda kopējo intelekta spēju līmeni salīdzinājumā ar tā paša vecuma grupu.
Rezultātu lapā norādītais procentuālais rangs parāda vietu tā paša vecuma grupā. Ticamības intervāls parāda rezultāta diapazonu, ņemot vērā mērījuma kļūdu. FSIQ nav nemainīgs punkts: rezultātam ir šis diapazons.
Tomēr FSIQ viens pats neparāda, kādos uzdevumos cilvēkam ir vieglāk izmantot savas spējas un kādos apstākļos slodze pieaug. Šo sadalījumu atspoguļo četri indeksi. Paša FSIQ nozīme sīkāk skaidrota rakstā Kas ir FSIQ.
Četru indeksu profils parāda labvēlīgos apstākļus un slodzes avotus
VCI (verbālā izpratne), PRI (perceptuālā spriešana), WMI (darba atmiņa) un PSI (informācijas apstrādes ātrums) parāda gan rezultāta līmeni attiecībā pret tā paša vecuma grupu, gan relatīvās atšķirības salīdzinājumā ar pārējiem paša cilvēka indeksiem. Katra indeksa mērītais saturs apkopots rakstā par četriem WAIS indeksiem.
Piemēram, PSI ir 95, bet pārējie indeksi — ap 120. PSI attiecībā pret tā paša vecuma grupu ir vidējā diapazonā, taču paša cilvēka profilā tas ir relatīvi zems. Uzdevumi, kuros noteiktajā laikā jāmeklē vizuāla informācija vai jāveic darbības ar rokām, tādēļ var ierobežot izpratnes un spriešanas spēju pilnvērtīgu izmantošanu.
Tātad WAIS indeksu atšķirības parāda ne tikai to, kuras spējas ir augstā vai zemā līmenī, bet arī to, kā viena cilvēka sniegums mainās atkarībā no uzdevuma apstākļiem.
Ja pārskatā ir indeksu atšķirību analīze, statistiskais nozīmīgums parāda, vai atšķirību ir grūti izskaidrot tikai ar mērījuma kļūdu, savukārt sastopamības biežums — cik bieži līdzīga lieluma atšķirība novērota normu grupā. Abi papildina informāciju par četru indeksu profila atšķirību drošumu un retumu.
Apakštesti un novērojumi testa laikā parāda atšķirību iemeslus
Četri indeksi parāda atšķirības starp jomām. Apakštesti atklāj, kuros uzdevuma apstākļos — vizuālā meklēšanā, mutiskas informācijas saglabāšanā, rakstīšanā vai laika ierobežojumā — atšķirība palielinās. Apakštestu standartizēto rezultātu vidējā vērtība ir 10 un standartnovirze 3. Tā ir cita skala nekā FSIQ un indeksu rezultātiem, kuru vidējā vērtība ir 100.
Piemēram, vienā PSI ietilpst gan simbolu meklēšanas un salīdzināšanas uzdevums, gan nepārtraukta simbolu rakstīšana pēc parauga, taču tie prasa atšķirīgus procesus. Ja zems ir tikai otrā uzdevuma rezultāts, interpretāciju var turpināt tālāk par secinājumu “zems informācijas apstrādes ātrums” un apsvērt, vai slodzi palielinājuši apstākļi, kuros ietverta rakstīšana un darbību secība.
Ja WMI paša cilvēka profilā ir zems, testa laikā secīgi mutiski pasniegtā informācija mēdz pazust un arī ikdienā ir grūti saglabāt vairākas mutiskas norādes, no tā izriet konkrēti pielāgojumi: informāciju nodot pa vienai vienībai un galveno atstāt rakstiski. Ja PSI paša cilvēka profilā ir zems un, saglabājot precizitāti, bieži pietrūkst laika, var apsvērt, vai spējas izmantot būtu vieglāk, mainot darba laiku vai atbildes veidu.
Rezultātu skaidrojumā svarīgāka par pašu skaitlisko atšķirību ir tās saikne ar novēroto uzvedību testa laikā un situācijām, kurās šī uzvedība atkārtojas ikdienā. Spēju profila saistīšana ar dzīvi aplūkota rakstā par kognitīvā profila interpretāciju.