IQ profila atšķirības ir saistītas ar attīstības traucējumiem
Ja augsts izpratnes vai spriešanas līmenis pastāv līdzās vājākai spējai saglabāt informāciju, pārslēgties starp uzdevumiem, apstrādāt informāciju noteiktā laikā un pabeigt uzdevumus, ir vieglāk saprast attīstības īpatnību izpausmi: „sarežģīti uzdevumi padodas, bet ikdienas uzdevumu izpilde nav stabila”.
Grupu vidējos rādītājos cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem (AST; ASD) informācijas apstrādes ātrums mēdz būt zemāks nekā spriešana, bet cilvēkiem ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumiem (UDHT; arī ADHD/UDHS) darba atmiņa mēdz būt nedaudz zemākā līmenī (WAIS-IV un WISC-V metaanalīze). Atšķirības sīkāk aplūkotas rakstos UDHT kognitīvais profils un AST kognitīvais profils.
Vienlaikus IQ profila atšķirības ir izplatītas arī vispārējā populācijā. WAIS-IV standartizācijas izlasē vairāk nekā 70% cilvēku vismaz viens no četriem indeksiem statistiski nozīmīgi atšķīrās no viņu pašu četru indeksu vidējā. Saistībā ar attīstības īpatnībām svarīgs ir nevis pats atšķirību fakts, bet gan tas, kuru ikdienas darbības posmu šī spēju atšķirība padara nestabilu.
Kāpēc sarežģīti uzdevumi padodas, bet ikdienas uzdevumu izpilde nav stabila
Lai saprastu uzdevumu un ikdienā to izpildītu līdz galam, vajadzīgi atšķirīgi procesi.
| Posms | Kas vajadzīgs | Izpausme, ja slodze ir augsta |
|---|---|---|
| Izpratne un spriešana | Uztvert vārdu nozīmi un problēmas struktūru | Var saprast sarežģītu skaidrojumu un izdomāt risinājumu |
| Saglabāšana un atjaunināšana | Paturēt prātā mērķi, nosacījumus un starprezultātus | Pazūd mutiski norādījumi vai darba gaitā vajadzīgie nosacījumi |
| Pārslēgšanās un atsākšana | Pēc pārtraukuma vai pārmaiņām atgriezties pie sākotnējā mērķa | Pēc pārtraukuma pazūd pašreizējais posms vai nākamā darbība |
| Apstrāde un rezultāta izveide | Noteiktajā laikā meklēt, salīdzināt un rakstīt | Saturs ir saprotams, bet ievadīšanu vai pārbaudi neizdodas veikt laikā |
| Pabeigšana | Atcerēties ieplānoto, pārbaudīt un iesniegt | Saturs ir gatavs, bet darbs netiek pabeigts līdz iesniegšanai |
Sarežģītā projektā vai pārbaudījuma uzdevumā reizēm var koncentrēties uz vienu jautājumu un ilgstoši izmantot izpratni un spriešanu. Savukārt izdevumu atskaitē vai skolā iesniedzamā darbā ir darbību secība: atcerēties termiņu, sagādāt vajadzīgo, pārbaudīt noteikumus, ievadīt vai ierakstīt un iesniegt.
Tātad atšķirība nav tajā, ka sarežģīto var izdarīt, bet vienkāršo nevar. Šķietami vienkāršos ikdienas uzdevumos ir daudz posmu, kuros cilvēkam ir grūti stabili izmantot savas spējas.
WAIS indeksi palīdz aplūkot izpratni, spriešanu, darba atmiņu un informācijas apstrādes ātrumu. Sākšanā, pārslēgšanā, laika pārvaldībā un pabeigšanā piedalās arī izpildfunkcijas, ko IQ indeksi vien neaptver pilnībā. Darba apstāšanās posmu nodalīšana sīkāk skaidrota rakstā Kāpēc darbs nevirzās uz priekšu, lai gan viss ir saprotams?.
Jo vairāk augstās spējas kompensē grūtības, jo grūtāk tās pamanīt
Augstu izpratnes un spriešanas līmeni izmanto arī lielas slodzes posmu kompensēšanai. Piemēram, nenoklausīto izsecina no konteksta, darbību secības iegaumēšanas vietā katru reizi no jauna izsecina to no darbības principa vai sarunas pārveido apzinātos noteikumos un sagatavotos scenārijos.
Pieaugušajiem ar augstu IQ un UDHT izpildfunkcijas var būt vispārējās populācijas normu vidējā diapazonā, bet zemākas nekā cilvēkiem ar līdzīgi augstām spējām. Augstās spējas neizdzēš grūtības — tās ļauj kompensēt grūtības un sasniegt rezultātu vidējā diapazonā, tāpēc no malas ir grūtāk pamanīt vajadzīgo laiku un nogurumu. Ja sakrīt laika ierobežojums, paralēli uzdevumi, pēkšņas pārmaiņas un nogurums, kompensācija vairs nav pietiekama un vienreiz paveikto nevar stabili atkārtot. Augsto spēju un attīstības vai mācīšanās grūtību savstarpēja slēpšana notiek arī 2E gadījumā.
Apkārtējie gaidas veido pēc augstajām spējām, ko redzējuši veiksmīgās situācijās. Tāpēc, ja cilvēks, kurš saprot sarežģītu saturu, neiesniedz darbu, nepaņem vajadzīgās lietas vai kļūdās standarta darbā, to viegli interpretē kā „saprot, bet nedara” vai „spējas ir, bet pietrūkst uzmanības”.
Ja rakstiski norādījumi mazina izlaidumus, starptermiņi palīdz pabeigt darbu vai atteikšanās no paralēliem uzdevumiem uzlabo precizitāti, jāpārskata nevis motivācija, bet posms, kurā šajos apstākļos koncentrējas slodze.
Attīstības novērtējumā svarīgāka ir atšķirība ikdienā nekā punktu starpība
Attīstības novērtējumā aplūko atšķirību starp spējām, ko var parādīt strukturētā testā, un to, ko ikdienā var izpildīt stabili.
| Informācija | Ko tā ļauj saprast |
|---|---|
| WAIS un citi intelekta testi | Kopējo spēju līmeni, atsevišķu jomu stiprās un vājās puses, laika izmantošanu un kļūdu veidus testā |
| Attīstības vēsture un informācija par vairākām situācijām | Kopš kura laika grūtības pastāv un kur tās turpinās — mājās, skolā vai darbā |
| Adaptīvās uzvedības skalas, ikdienas vērtējumi un intervijas | Konkrētas nestabilas darbības, izmantotos kompensēšanas paņēmienus un pārmaiņas atkarībā no apstākļiem |
Arī tad, ja sakārtotā testa situācijā izdodas parādīt savas spējas, ikdienā ar pārtraukumiem un vairākiem termiņiem darbs var nevirzīties tāpat. Tāpēc pieaugušo attīstības traucējumu novērtējumā testa rezultātus apvieno ar attīstības vēsturi, informāciju par vairākām situācijām, adaptīvo uzvedību un novērojumiem testa laikā (NICE diagnostikas un novērtēšanas vadlīnijas).
Arī WAIS punktu starpību nevērtē pēc viena noteikuma „15 punkti vai vairāk nozīmē lielu atšķirību”. Izmanto veiktā testa izdevuma kritiskās vērtības un bāzes biežumus. To pārbaude rezultātu pārskatā aplūkota rakstā Kā lasīt WAIS rezultātus.
IQ profila atšķirību nozīme attīstības novērtējumā ir noteikt, ar kurām spējām grūtības tiek kompensētas, kuros posmos koncentrējas slodze un kādos apstākļos kompensācija vairs nav pietiekama. Pamatojoties uz to, precizē vidi, kurā savas spējas izmantot ir vieglāk, un vajadzīgo atbalstu. Kā spēju atšķirības saistīt ar darbu, sarunām un mācībām, skaidrots rakstā Kā interpretēt kognitīvo profilu.