Saprast darbu un spēt to pabeigt nav viens un tas pats
Arī tad, ja darba saturs ir saprotams un var izskaidrot problēmu un tās risinājumu, vēl jāveic nākamie posmi: jāsaglabā mērķis, jāizvēlas nākamā darbība, jāatjaunina nosacījumi, doma jāpārvērš gatavā rezultātā, jāpārbauda, vai nav kļūdu, un darbs jāiesniedz.
Sapulcē risinājumu var izskaidrot uzreiz, bet pēc atgriešanās pie galda neizdodas pat atvērt materiālus. Iecere ir gatava, bet tās pārvēršana norādītajā tekstā vai tabulā prasa laiku. Saturs ir pabeigts, bet pārbaudi neizdodas beigt un darbu nevar iesniegt. Šādā gadījumā svarīgi aplūkot, kurā posmā pēc saprašanas darbs apstājas.
Posmi, kuros darbs apstājas
Vispārīgo vērtējumu „darbs ir lēns” precizē, nodalot posmus pēc saprašanas.
| Apstāšanās posms | Kā tas izpaužas |
|---|---|
| Sākšana | Gan darāmais, gan atbilde ir zināmi, bet pirmā darbība netiek sākta |
| Mērķa saglabāšana un nosacījumu atjaunināšana | Pa vienam solim var virzīties uz priekšu, bet daļa no vairākiem nosacījumiem pa vidu pazūd |
| Pārslēgšanās un atsākšana | Pēc pārtraukuma no jauna jālasa, lai atjaunotu priekšstatu par jau nolemto |
| Rezultāta izveide | Iecere prātā rodas ātri, bet tās pārvēršana tekstā, tabulā vai noteiktā formātā prasa laiku |
| Pārbaude | Viena un tā pati vieta tiek pārskatīta atkārtoti, un pārbaudi neizdodas pabeigt |
| Pabeigšana un iesniegšana | Saturs ir gatavs, bet pabeigšanas kritēriji nav noteikti un darbs netiek iesniegts |
Cilvēkam, kurš apstājas tikai pie sākšanas, un cilvēkam, kuram pēc sākšanas laiku prasa ievadīšana vai pārbaude, jāmaina atšķirīgi posmi. Vispirms maina to posmu, kurā koncentrējas laika patēriņš un darba pārtaisīšana.
Kognitīvo spēju atšķirības izpaužas katrā posmā
Kognitīvajā profilā augsts verbālās izpratnes vai spriešanas līmenis palīdz ātri uztvert skaidrojuma nozīmi, problēmas struktūru un risinājumu. Savukārt, saglabājot atbildi un vienlaikus strādājot ar vairākiem nosacījumiem, pieaug darba atmiņas slodze. Turpinot salīdzināšanu, pārrakstīšanu un ierakstīšanu, pieaug informācijas apstrādes ātruma slodze.
Piemēram, arī pēc rīcības virziena noteikšanas sapulcē vēl jānodala nolemtais un neatrisinātais, ievadot jāsaglabā atbildīgie cilvēki, termiņi un iesniegšanas formāts, pēc tam jāsalīdzina skaitļi un rakstība. Ātra saprašana un ātra šīs darbību secības izpilde ir atšķirīgas lietas.
Kognitīvo spēju rezultātus neizmanto, lai nosauktu lēna darba cēloni. Tos sasaista ar reālo apstāšanās posmu un izmanto, lai apsvērtu, kurā procesā koncentrējas slodze.
Stiprās spējas palīdz saglabāt precizitāti, bet var prasīt vairāk laika
Ikdienā stiprās spējas izmanto, lai kompensētu posmus ar lielu slodzi.
- Sīkus nosacījumus apvieno jēgpilnās grupās.
- Diagrammām un izvietojumam piešķir nosaukumus un secību sakārto vārdos.
- Prātā atkārto darbību soļus, lai paturētu priekšstatu par pašreizējo posmu.
- Iepriekšējo darbu izmanto kā paraugu un apsver tikai jaunā gadījuma atšķirības.
Standarta pārskata detaļas var apvienot jau pazīstamos posmos „apkopošana, pārbaude, iesniegšana”. Taču jaunā darbā detaļas jāapstrādā pa vienai, tāpēc vairāk detaļu paliek nepamanītas un biežāk jālasa no jauna. Izteikšana vārdos un jēgas piešķiršana palīdz saglabāt precizitāti, taču šī pārveidošana prasa laiku.
Stingrs laika ierobežojums apgrūtina iespēju pa vidu izteikt vārdos, piešķirt jēgu, sakārtot soļus un pārbaudīt. Pārtraukuma gadījumā pievienojas arī mērķa, pašreizējā posma un nākamās darbības atjaunošana, lai atgrieztos pie sākotnējā darba. Ja klusā vidē darbs virzās uz priekšu, bet tūlītēja atbildēšana vai paralēla apstrāde rada grūtības, atšķirība ir laikā, ko var izmantot ierastajiem kompensēšanas paņēmieniem.
Prātā izmantotos paņēmienus iestrādā darba kārtībā
Paņēmienus, kas ir palīdzējuši, pārveido tā, lai tos varētu izmantot arī aizņemtā dienā.
| Apstāšanās posms | Darbā iestrādāta kārtība |
|---|---|
| Sākšana | Sākšanas laiku sasaistīt ar pirmo darbību, piemēram, faila atvēršanu vai virsraksta ierakstīšanu |
| Mērķa saglabāšana | Mērķi, nosacījumus un iesniegšanas formātu apkopot vienā lapā un izpildītos nosacījumus atzīmēt |
| Pārslēgšanās un atsākšana | Pirms pārtraukuma pierakstīt „līdz šai vietai pabeigts; nākamais ir šis” |
| Rezultāta izveide | Nodalīt saturu, formatēšanu un pārbaudi, iepriekš sagatavojot struktūru un veidni |
| Atkārtota apstrāde | Pārrakstīšanu, nosaukumu piešķiršanu, formatējumu un standarta ievadi pārnest uz formulām, gataviem teksta fragmentiem un automatizāciju |
| Pārbaude un pabeigšana | Iepriekš noteikt pārbaudes punktus un reižu skaitu, kā arī stāvokli, kurā darbu var iesniegt |
Samazinot to, kas katru reizi no jauna jāatceras un jāizveido prātā, vienlaikus samazinās laika patēriņš, kļūdas un darba pārtaisīšana, un darbs kļūst stabilāks.
BrainTypeIQ parāda kopējo IQ līdzās piecām jomām. Sasaistot tos ar reālo apstāšanās posmu, var apsvērt, kurā spējā koncentrējas slodze. Rezultātu apskatīšanas secība skaidrota rakstā Kā lasīt BrainTypeIQ rezultātu pārskatu.