Kopējais IQ un vispārējais līmenis
Kopējais IQ ir rezultāts, kas apkopo deviņu apakštestu sniegumu. Skalā ar vidējo 100 un standartnovirzi 15 var saprast savu kopējo pozīciju.
Taču, ja piecu jomu starpības ir lielas, kopējais IQ vien neļauj nodalīt uzdevumus, kuri padodas labāk vai sliktāk. Piemēram, ja verbālās izpratnes līmenis ir augsts, bet informācijas apstrādes ātrums zems, kopējais IQ, kurā abi apvienoti, ir starp šīm vērtībām.
Kopējais IQ ir sākums vispārējā līmeņa izpratnei. Tālāk piecās jomās meklē lielāko atšķirību un deviņos apakštestos pārbauda, kā tā veidojas.
Kopējā IQ skala skaidrota rakstā Kā aprēķina IQ rezultātu.
Ja pārskata elementus vēlas aplūkot reālā ekrānā, lasot var izmantot pārskata paraugu.
Piecas jomas parāda piemērotākos uzdevumu formātus
Papildus kopējam IQ BrainTypeIQ parāda piecas kognitīvās spējas.
| Joma | Aplūkotā spēja |
|---|---|
| Gc | Izmantot vārdu krājumu un zināšanas izpratnē, spriedumos un izteikšanā |
| Gf | Atrast sakarības un likumsakarības pirmoreiz redzētā uzdevumā |
| Gv | Prātā strādāt ar figūrām un telpiskajām attiecībām |
| Gwm | Īslaicīgi saglabāt informāciju un vienlaikus to apstrādāt |
| Gs | Īsā laikā izvērtēt redzēto informāciju un precīzi sniegt atbildi |
Jo apaļāka ir radara diagramma, jo mazākas ir jomu atšķirības; jo izteiktāki ir tās izvirzījumi, jo atšķirības ir lielākas. Aplūkojot augstāko un zemāko jomu, var saprast, kuros uzdevumu formātos radusies rezultātu starpība.
Jomu un apakštestu rezultāti ir dažādās skalās
Pārskatā ir divu veidu rezultāti:
- Jomu rezultāti — IQ skala ar vidējo 100 un standartnovirzi 15.
- Apakštestu rezultāti — standartizēta skala ar vidējo 50 un standartnovirzi 10.
Ja jomā redzams 110, bet apakštestā — 55, statistiski abi ir nedaudz virs vidējā. Skaitļu lielumu nevar salīdzināt tieši. Lai salīdzinātu pēc viena kritērija, aplūko katra rezultāta procentuālo rangu.
Piecu jomu un deviņu apakštestu atbilstība aplūkota rakstā Kā deviņi apakštesti mēra piecas jomas.
Ko nozīmē pie jomas rezultāta redzamais „±4”
Līdzās katras jomas rezultātam redzamais „±4” ir orientieris, kas palīdz rezultātu neuztvert kā pilnīgi nemainīgu vērtību. Tas nenozīmē, ka mērījuma kļūda visās jomās ir vienādi četri punkti. Arī tad, ja redzams 112, to interpretē nevis kā vienu precīzu punktu, bet kā novērtējumu, kas ietver mērījuma svārstības.
Tāpēc neliela starpība, piemēram, starp 108 un 112, pati par sevi neļauj noteikt skaidru stipro vai vājo pusi. Vispirms meklē lielāko jomu atšķirību un pārbauda, vai tā pati tendence redzama arī deviņos apakštestos.
Mērījuma kļūda un uzticamība sīkāk skaidrotas rakstā BrainTypeIQ uzticamība.
Deviņi apakštesti parāda jomu atšķirību sastāvu
Pēc jomas rezultāta apskatīšanas aplūko apakštestus, kas to veido.
Pārbauda, vai vienas jomas apakštestos redzama vienota tendence vai arī to rezultāti atšķiras cits no cita. Piemēram, ja zems ir tikai viens no Gwm apakštestiem, pirms visu Gwm nosaukt par vājo pusi aplūko konkrētā apakštesta īpašos nosacījumus.
Cilvēkam ar kopumā augstiem rezultātiem zemākais apakštests var būt virs vidējā. Savukārt arī pie kopumā zemākiem rezultātiem var būt apakštests, kas paša profilā ir skaidri augstāks. Apakštestu rezultātos nodala salīdzinājumu ar vidējo un salīdzinājumu sava profila ietvaros.
GAI un CPI salīdzinājums
GAI apkopo Gc, Gf un Gv, bet CPI — Gwm un Gs.
- GAI ir augstāks par CPI — izpratnes, spriešanas un vizuāli telpisko spēju rezultāti ir augstāki par saglabāšanas un informācijas apstrādes ātruma rezultātiem.
- CPI ir augstāks par GAI — saglabāšanas un informācijas apstrādes ātruma rezultāti ir augstāki par izpratnes, spriešanas un vizuāli telpisko spēju rezultātiem.
- Starpība ir maza — abas spēju grupas ir līdzīgā līmenī.
GAI un CPI starpība parāda, vai augstākus rezultātus bija vieglāk iegūt uzdevumos, kuros domājot iegūst atbildi, vai uzdevumos, kuros informācija jāsaglabā un darbs jāturpina noteiktajā laikā.
Sīkāk tas skaidrots rakstā GAI un CPI atšķirība.
Smadzeņu tips un rezultātu kombinācija
Smadzeņu tips ir klasifikācija, kas apkopo GAI/CPI, verbālās/neverbālās jomas un Gwm/Gs rezultātu attiecības. Klasifikācijas pamats kļūst skaidrāks, ja tipu apskata pēc kopējā IQ, piecām jomām un deviņiem apakštestiem, nevis sāk lasīšanu ar tipa nosaukumu.
Deviņu tipu un 27 profilu uzbūve aplūkota rakstā BrainTypeIQ smadzeņu tipi.
No pārskata līdz nākamajai darbībai
Beigās rezultātu atšķirības salīdzina ar reālajām mācībām un darbu.
- Biežāk izmantot uzdevumu formātus, kuros palīdz augstākās jomas.
- Zemākajās jomās pievienot laika, soļu vai rīku atbalstu.
- Pārbaudīt, kurās ikdienas situācijās izpaužas lielākā jomu atšķirība.
Piemēram, ja Gwm ir zems, vairākus norādījumus sadala atsevišķos soļos un pieraksta. Ja Gs ir zems, paredz vairāk laika posmam, kurā īsā laikā jāapstrādā daudz informācijas. Pārskata izmantošana nebeidzas ar rezultātu apskatīšanu — tā ietver arī viena reāla apstākļa maiņu.
Kognitīvā profila izmantošana ikdienā un darbā skaidrota rakstā Kas ir kognitīvais profils?.
Dažādu kognitīvā profila kombināciju skaidrojumi
Citas kombinācijas var atrast rakstu sarakstā par kognitīvajiem profiliem.