Pazīmes, kas biežāk izpaužas pie zema verbālās izpratnes līmeņa
Slodze īpaši pieaug situācijās, kurās vienlaikus sastopami nepazīstami termini, nenosaukti pieņēmumi un abstrakti skaidrojumi.
- Vajadzīgs laiks, lai pirmoreiz dzirdētu nozares terminu sasaistītu ar zināmiem vārdiem vai pieredzi.
- Vairākus konkrētus piemērus var saprast, bet to kopīgo principu ir grūti īsi apkopot.
- Vārda nozīme aptuveni ir saprotama, bet definīciju vai atšķirību no līdzīgiem vārdiem ir grūti izskaidrot.
- Skaidrojumos, kas balstās uz priekšzināšanām, ir grūti papildināt izlaisto un sasaistīt teikto.
- Vajadzīgs laiks, lai domas sakārtotu tādā secībā un izteiksmē, kas ir saprotama otram cilvēkam.
Pazīstamās tēmās un jomās, kurās gūta pieredze, grūtības var būt mazāk pamanāmas, jo vārdu krājums un priekšzināšanas jau ir iegūtas. Slodze strauji pieaug, ja vienlaikus jāapgūst termini un priekšzināšanas, piemēram, sākot darbu jaunā amatā, ienākot jaunā nozarē vai pirmoreiz mācoties kādu jomu.
Var gadīties, ka diagramma vai reāls priekšmets ir saprotams uzreiz, pēc kāda laika izdodas izskaidrot saprasto vai no konkrētiem piemēriem izdodas spriest pareizi. Šādos gadījumos grūtības rada tā paša satura uztveršana, apkopošana un atbildes sniegšana tikai vārdos.
Ko raksturo WAIS verbālās izpratnes rezultāts
WAIS-IV japāņu izdevuma verbālās izpratnes indeksu (VCI) veido Līdzības, Vārdu krājums un Zināšanas. Tas ir rezultāts uzdevumos, kuros, izmantojot vārdus un iegūtās zināšanas, jāsakārto nozīmes un sakarības un jāizsaka atbilde. Arī kristalizētais intelekts (Gc) aptver līdzīgas spējas.
Verbālās izpratnes līmenis var būt zemāks par sava vecuma normu vai arī atrasties vidējā diapazonā, bet būt zemāks par cilvēka pārējo spēju līmeni. Otrajā gadījumā uzdevumi ar diagrammām vai reāliem priekšmetiem var padoties ļoti labi, bet saprašana un skaidrošana tikai vārdos ir šī cilvēka vājā puse. Katra indeksa sastāvu un rezultātu interpretāciju var apskatīt rakstā WAIS indeksi.
VCI nav kopējais sarunāšanās prasmju vērtējums. Ja garu norādījumu vidū informācija pazūd, jāņem vērā arī darba atmiņas slodze. Ja grūta ir pati teksta lasīšana, jāņem vērā arī lasīšanas spēja un citas iespējamās grūtības.
Padarīt redzamus priekšnoteikumus un gatavo rezultātu
Risinājums nav tikai vienkāršāki vārdi. Jāpadara redzams, kas ir jādara un kāds rezultāts nozīmē, ka darbs ir pabeigts.
| Situācija, kas var sagādāt grūtības | Kā palīdzēt saprast |
|---|---|
| Lūgums „Apkopo to sakarīgi un pēc iespējas ātrāk” | Noskaidrot termiņu, formātu un apjomu un palūgt gatava rezultāta piemēru |
| No noteikumiem ar daudziem nozares terminiem jāizsecina, kas pašam jādara | Izdalīt tikai vajadzīgos soļus un līdzās pievienot terminu skaidrojumus |
| Jaunu darbu iemāca tikai mutiski | Palūgt vienreiz nodemonstrēt un iepriekš apskatīt gatavo rezultātu |
| Jauns jēdziens jāapgūst, lasot tikai definīciju | Aplūkot konkrētus piemērus un pārbaudīt, kuras to pazīmes atbilst definīcijai |
Saņemot garus mutiskus norādījumus, slodzi palielina arī vajadzība atcerēties jau saprasto. Svarīgus nosacījumus apkopojot īsā darbību tabulā, nav atkārtoti jāpārjautā viss no sākuma.
Arī pašu vārdu krājumu un priekšzināšanas var paplašināt pieaugušo vecumā. Jaunu vārdu neiegaumē tikai ar īsu definīciju — to sasaista ar reālām lietojuma situācijām un vēlāk atceras un izmanto. Tā palielinās to vārdu skaits, kurus saprot un prot lietot.
Izmantot stiprās spējas, lai saprastu un izskaidrotu
Nav nepieciešams saprast un skaidrot tikai vārdos. Ja labi padodas vizuāli telpiskā apstrāde, secību var attēlot procesa shēmā, gatavo piemēru novietot līdzās iesāktajam darbam un līdzīgus jēdzienus sakārtot salīdzinājuma tabulā. Tad sakarības var pārbaudīt ar skatienu.
Ja labi padodas fluīdā spriešana, vieglāk ir salīdzināt vairākus konkrētus piemērus un pretpiemērus, atrast kopīgo likumsakarību un pēc tam atgriezties pie vārdiem, nekā atkārtoti lasīt abstraktu definīciju.
Arī skaidrojot pašam, domas vispirms var sakārtot diagrammā vai izvietojumā un tikai tad pārvērst tekstā. Ziņojumu var veidot arī pēc nemainīga formāta: „secinājums, pamatojums, nākamā darbība”.
Ja priekšnoteikumi, gatavais rezultāts un lēmuma kritēriji ir redzami un sākumā izmanto cilvēkam piemērotāko informācijas formātu, vieglāk ir strādāt arī ar saturu, ko tikai vārdos saprast ir grūti. Jāaplūko ne tikai verbālās izpratnes grūtības, bet arī tas, kādi paņēmieni ļauj saprast un izmantot savas spējas. Informācijas formātu atšķirības aplūkotas rakstā Verbālo un neverbālo spēju pārsvars, bet risinājumu veidošana, izmantojot spēju kombināciju, — rakstā Kā interpretēt kognitīvo profilu.