IQ 100 jebkurā vecumā raksturo sava vecuma grupas vidējo
WAIS un citu testu IQ ir standartizēts rezultāts, kas raksturo cilvēka vietu sava vecuma grupā. IQ 100 gan 20, gan 70 gadu vecumā nozīmē rezultātu tuvu sava vecuma grupas vidējam.
WAIS-IV japāņu izdevumā katra apakštesta sākotnējo rezultātu pārvērš skalotajā rezultātā, izmantojot attiecīgā vecuma pārrēķina tabulas. No šiem skalotajiem rezultātiem aprēķina indeksu rezultātus un pilnās skalas IQ (FSIQ). Tāpēc viens un tas pats apakštesta sākotnējais rezultāts dažādās vecuma grupās var atbilst atšķirīgiem skalotajiem rezultātiem.
Līdz ar to vienāds, vecumam pielāgots IQ nenozīmē, ka jaunam pieaugušajam un vecākam cilvēkam būs arī vienāds pareizo atbilžu skaits vai paveiktās apstrādes apjoms. IQ raksturo nevis pašu uzdevumā parādīto sniegumu, bet vietu sava vecuma grupā. Skaitliskā rezultāta un vietas grupā saistība sīkāk skaidrota rakstā IQ rezultāta nozīme.
Intelekta pārmaiņas dažādās spējās atšķiras
Ar vecumu intelekts kopumā nesamazinās vienādā proporcijā — mainās spēju profila līdzsvars. Pētījumā, kurā aplūkoti aptuveni 30 kognitīvi uzdevumi, augstākā snieguma laiks dažādos uzdevumos bija no vēliem pusaudža gadiem līdz sešdesmitajiem dzīves gadiem. Nebija viena vecuma, kurā visas intelektuālās spējas sasniegtu augstāko līmeni.
| Spēja | Vecums, kurā tipiskos uzdevumos sniegums ir augsts | Vidējās pārmaiņas pēc tam |
|---|---|---|
| Informācijas apstrādes ātrums (Gs) | Vēls pusaudža vecums līdz agrīniem divdesmitajiem dzīves gadiem | Bieži sāk pazemināties jau agrīnā pieaugušo vecumā |
| Fluīdā spriešana (Gf) | Divdesmitie dzīves gadi | Pakāpeniski pazeminās sniegums, strādājot ar pirmoreiz sastaptām likumsakarībām un sakarībām |
| Vizuāli telpiskā apstrāde (Gv) | Divdesmitie dzīves gadi | Bieži pazeminās sniegums uzdevumos, kuros vajadzīga pagriešana, telpisko attiecību izmantošana un formu salikšana |
| Darba atmiņa (Gwm) | Divdesmito dzīves gadu beigas līdz trīsdesmito sākumam | Bieži pazeminās sniegums uzdevumos, kuros saglabāšanai pievienojas pārveidošana un atjaunināšana |
| Kristalizētais intelekts (Gc) | Piecdesmitie un sešdesmitie dzīves gadi | Turpina attīstīties līdz vidējam un vecākam vecumam, un pazemināšanās sākas vēlāk |
Tabulā norādītie vecumposmi raksturo tipiskos uzdevumos novērotos augsta snieguma periodus, nevis vienu nemainīgu vecumu, kurā katra spēja sasniedz augstāko līmeni.
Ātrums, spriešana jaunos uzdevumos un informācijas pārveidošana mainās salīdzinoši agri
Informācijas apstrādes ātrumā (Gs) agrīnas pārmaiņas vairāk izpaužas tādās darbībās kā izvēle no vairākiem variantiem, salīdzināšana un simbolu atbilstību izmantošana, nekā vienkāršā reakcijā uz signālu. Uzdevumos, kuros īsā laikā jāizpilda daudz elementu, paveiktais apjoms var samazināties arī tad, ja viss ir pareizi saprasts.
Arī fluīdā spriešana (Gf) pēc agrīnā pieaugušo vecuma pakāpeniski pazeminās. Pārmaiņas izpaužas uzdevumos, kuros jāatrod likumsakarība pirmoreiz redzētā problēmā vai vienlaikus jāsalīdzina vairāki nosacījumi.
Darba atmiņā (Gwm) sniegums biežāk pazeminās uzdevumos, kuros saglabāšanai pievienojas tādas darbības kā apgrieztas secības veidošana, pārkārtošana un atjaunināšana, nekā uzdevumos, kuros informācija īsu brīdi vienkārši jāpatur nemainīta. Arī vizuāli telpiskajā apstrādē (Gv) pārmaiņas izpaužas ne tikai formu atšķiršanā, bet arī to pagriešanā prātā, gatavās formas salikšanā no daļām un vairāku telpisko attiecību izmantošanā.
Vārdu krājums un zināšanas bieži attīstās līdz vidējam un vecākam vecumam
Kristalizētais intelekts ir spēja mācoties un pieredzē iegūto vārdu krājumu, vispārīgās zināšanas un jēdzienus izmantot, lai saprastu un izskaidrotu. Zināšanas uzkrājas arī pieaugušo vecumā, tāpēc tā pārmaiņu līkne atšķiras no informācijas apstrādes ātruma un fluīdās spriešanas līknes.
Pētījumā par vārdu krājuma rezultātiem 18–89 gadu vecumā vairāku vārdu krājuma uzdevumu rezultāti pieauga līdz aptuveni 64–66 gadu vecumam un pēc tam sāka samazināties. Arī kristalizētās spējas kopumā, tostarp vārdu krājums, vidēji turpina attīstīties līdz aptuveni sešdesmitajiem dzīves gadiem.
Tāpēc uzkrātais vārdu krājums un zināšanas gan vidējā un vecākā vecumā, gan vēlāk saglabājas vidējā spēju profilā relatīvi augstākā līmenī nekā spēja īsā laikā apstrādāt informāciju vai risināt pirmoreiz redzētus uzdevumus. Informācijas apstrādes ātruma pārmaiņas nevajadzētu pielīdzināt visa intelekta pazemināšanai. Svarīgi atsevišķi aplūkot vietu sava vecuma grupā un dažādu spēju līdzsvaru.
Arī BrainTypeIQ japāņu versijā Gf, Gv, Gwm un Gs rezultātos ir ņemtas vērā katrā jomā novērotās vecuma tendences.