g faktors ir dažādiem intelekta uzdevumiem kopīgā daļa
Vārdu krājuma, rēķināšanas, spriešanas ar figūrām un atmiņas uzdevumos prasības atšķiras. Tomēr, salīdzinot daudzu cilvēku rezultātus, redzams, ka cilvēki, kuri vienā uzdevumā iegūst augstu rezultātu, biežāk iegūst augstu rezultātu arī citā. Šī kopīgā sastāvdaļa, kas izpaužas dažādu kognitīvo uzdevumu rezultātos, ir vispārējā intelekta faktors jeb g faktors.
Parādību, kurā uzdevumu rezultāti kopumā pozitīvi korelē, sauc par pozitīvo korelāciju kopumu (positive manifold). Kopš Spīrmens (Spearman) 1904. gada pētījumā ierosināja vispārējo faktoru, g faktors ir kļuvis par centrālu jēdzienu intelekta testu kopējo rezultātu skaidrošanā.
Kā g faktoru novērtē pēc pozitīvajām korelācijām
g faktors nav rezultāts, ko var tieši izmērīt, atbildot uz vienu jautājumu. Tas ir latentais mainīgais, ko novērtē, apkopojot vairāku vārdu krājuma, spriešanas, atmiņas, ātruma un citu uzdevumu rezultātus un analizējot to korelācijas.
Faktoru analīzē nodala to rezultātu daļu, kas daudzos uzdevumos kopīgi pieaug vai samazinās, no daļas, kas paliek raksturīga tikai konkrētajam uzdevumam. Katram uzdevumam ir savas īpatnības: vārdu krājuma uzdevumā tās ir zināšanas par vārdiem, bet simbolu meklēšanā — vizuālās meklēšanas ātrums. Ņemot vērā šīs atšķirības, uzdevumu grupai kopīgās rezultātu svārstības raksturo ar g faktoru.
Pozitīvo korelāciju kopums ir plaši novērots dažādās kultūrās un testos. Vienlaikus turpinās diskusija par to, vai šo kopīgo daļu rada viena vispārēja spēja, vairāku spēju mijiedarbība vai kognitīvi procesi, kas pārklājas dažādos uzdevumos.
g faktora, IQ un FSIQ atšķirība
| Termins | Ko tas raksturo |
|---|---|
| g faktors | Latentu vispārējo faktoru, ko novērtē pēc korelācijām starp vairākiem kognitīviem uzdevumiem |
| IQ | Standartizētu rezultātu, kas intelekta testa sniegumu raksturo attiecībā pret tā paša vecuma grupu |
| FSIQ | Pilnās skalas IQ, kas apvieno vairāku galveno apakštestu rezultātus |
FSIQ izteikti atspoguļo g faktoru, jo tajā apvienoti vairāki pēc satura atšķirīgi apakštesti. Tomēr FSIQ ir novērots rezultāts, ko aprēķina pēc konkrētajam testam noteikta sastāva un pārrēķina metodes, savukārt g faktors ir latentais mainīgais, kas skaidro šo rezultātu savstarpējās saistības. FSIQ aprēķināšana un interpretācija sīkāk aplūkota rakstā Kas ir FSIQ?.
g faktora slodze raksturo uzdevuma saikni ar g faktoru
g faktora slodze ir vērtība, kas raksturo, cik cieši konkrēta apakštesta rezultāts ir saistīts ar g faktoru. Vienkāršā viena faktora modelī, ja g faktora slodze ir 0,70, tās kvadrāts ir 0,49. Tas nozīmē, ka 49% rezultātu dispersijas ir kopīgi ar g.
WAIS-IV analīzē Aritmētikas, Vārdu krājuma un dažu citu apakštestu g faktora slodzes bija salīdzinoši augstas, bet informācijas apstrādes ātruma uzdevumos — zemas. g faktora slodze raksturo nevis jautājumu grūtību, bet to, cik lielā mērā uzdevums atspoguļo uzdevumu grupai kopīgo spēju. Arī viena un tā paša apakštesta vērtība mainās atkarībā no pētītās grupas, citiem analīzē iekļautajiem testiem un statistiskā modeļa.
IQ testos apvieno pēc satura atšķirīgus uzdevumus, lai mērījums nebūtu atkarīgs tikai no konkrētām zināšanām vai viena uzdevumu formāta un aptvertu uzdevumu grupai kopīgo vispārējo līmeni.
g faktors ir cieši saistīts ar sekmēm un apmācībām
g faktors ir īpaši cieši saistīts ar jauna satura mācīšanos un apguvi. Mācību sasniegumu metaanalīze un profesionālās apmācības un darba snieguma metaanalīze rāda, ka saistības stiprums atšķiras atkarībā no vērtētā iznākuma.
| Iznākums | Korelācija pēc korekcijām |
|---|---|
| Mācību sasniegumi | 0,54 |
| Profesionālā apmācība | 0,35–0,49 |
| Darba sniegums mūsdienās | 0,18–0,22 |
g labi prognozē sekmes mācībās un apmācību satura apguvi, taču tā saistība ar darba sniegumu mūsdienās nav tik stipra, kā pieņemts agrāk. Jaunākie darba snieguma dati neatbalstīja arī agrāko skaidrojumu, ka g prognozēšanas spēja ir lielāka sarežģītākos darbos. Kā IQ raksturoto kopējo līmeni saistīt ar reāliem sasniegumiem, sīkāk skaidrots rakstā Kāpēc mērīt IQ?.
g faktors un CHC teorijas plašās spējas raksturo atšķirīgus līmeņus
CHC teorija sakārto intelektu vispārējās spējas, plašo spēju un šauro spēju hierarhijā. Mūsdienās bieži izmantotajā Kerola (Carroll) modeļa attēlojumā augstākajā līmenī atrodas g faktors, bet zem tā — tādas plašās spējas kā Gc, Gf, Gv, Gwm un Gs. Horna (Horn) teorija, kas bija viens no CHC teorijas pirmsākumiem, neparedzēja vienu augstākā līmeņa g faktoru.
g faktors raksturo visiem kognitīvajiem uzdevumiem kopīgo līmeni, bet plašās spējas — to, kāda veida uzdevumos savas spējas izmantot ir vieglāk. Tāpēc cilvēkiem ar līdzīgu kopējo IQ verbālās izpratnes, spriešanas, vizuāli telpiskās apstrādes, darba atmiņas un informācijas apstrādes ātruma kombinācijas atšķiras. Kā šo spēju kombināciju saistīt ar konkrētām situācijām, skaidrots rakstā Kas ir kognitīvais profils?.
BrainTypeIQ pēc deviņu apakštestu rezultātiem parāda kopējo IQ un piecu spēju profilu.